Tu pamosties no rīta, nedaudz nepilnīga, bet vispār tīri derīga. Tieviņa, bet ar krūtīm, mati pie saknēm nav nokrāsoti, bet tā pat ir dabiskāk, patīkamāk acij. Ar rociņām stiepies pēc sava vīrieša, kurš, protams, arī nav Alēns Delons, bet kaut kādos rakursos pat labāks, brutālāks.
Un tad nu tu noskūpsti viņu uz vaidziņa un nodomā: ehh, cik gan forši! – un te suns ir pamodies, sit ar asti, pa parketu ar nadziņiem tipina, dod mājienu, ka ir pienācis arī viņai laiks iet nokārtoties.
Uz ielas arī ir īsts skaistums – lietus, sniegs, kaut kādi mēsli, kaut kādu raudošu bērnu ved uz dārziņu, bet tu skaties uz piesēdušo suni un atkal priecājies: cik labi, ka savējie jau ir izauguši, paši jau uz skolu, kāda laime!
LASI VĒL: 6 iemesli, kāpēc laulības gredzeni ir svarīgāki, nekā jūs domājat. Skaidro mācītājs
Atgriezies mājās, un tur jau arī kafija uztaisīta, cik labi, domā, ka toreiz nopirka trīs paciņas ar filtriem, eh, cik labi! Un tāda laime no rītiem aptuveni kādas divdesmit dienas mēnesī notiek. Un pēc tam pēkšņi – bum! Un viss…..viss! Aptuveni ap divdesmit pirmo datumu telefons žēlabaini paziņo: pirmā PMS diena, Anna! Un…atveras acis. Uz visu. Un no šīs patiesības neglābties. Līdz divdesmitastotajam jau nu noteikti nē.
Tāpēc, ka nevajag, nevajag vairāk tos melus, pašapmānu, to glancēto mišungu – pietiek!!! Viņa pamodās. Pauris nav nokrāsots, slinka, šausmīga, veca, kā ārprāts, un tāpat viss pārējais. Turklāt vēl resna. Suns izlaidies, arī resns, no mutes smird, lēkā te apkārt kā driģenes saēdies. Kāda velna pēc viņš vispār te ir? Kas viņu vispār paņēma? Bērni! Un kāpēc? Paspēlēties! Viņi paspēlējās, bet katru rītu tu ar viņu ņemies! Sniegā, lietū, dubļos!
Šķir nākošo lapu un lasi turpinājumu